Testa braucicens ar iekšdedzes auto
Autors Tibor Blomhäll, 2015. gada 22. aprīlī
Tulkojums no angļu valodas
Angļu versija: (EN) 

 Iekšdedzes dzinēja detaļas

Sadzirdējušies tik daudz laba par automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju, mēs nolēmām izmēģināt kādu no tiem. Šādiem automobiļiem esot gan zema cena, gan liels nobraukums starp uzlādēm, gan ātra uzlāde. Tātad, uz papīra tā ir īsta veiksmes formula – bet kā ir reālajā dzīvē?

Mēs iekāpām testa mašīnā autoveikalā. Autoražotāji nepārdod mašīnas paši, tikai caur starpniekiem – neatkarīgām remonta darbnīcām. Tā ir slikta zīme – pirkt auto no remonta darbnīcas, kuru jūs gribētu apmeklēt pēc iespējas reti. Bet izskatās, ka jūs tiešām nevarat nopirkt mašīnu tieši no ražotāja, tikai caur šādiem starpniekiem. Pārdevējs bija ļoti uzstājīgs un centās ar varu varītēm piespiest mūs iegādāties mašīnu. Varbūt šāds pārdevējs ir gadījies tikai mums, bet citos veikalos nav tik traki.

Tātad, mēs iekāpām mašīnā un nospiedām pogu "START". Dzinējs ieklepojās un sāka darboties. Varēja dzirdēt dzinēja skaņu un sajust visas virsbūves vibrāciju, it kā kaut kas būtu bojāts. Bet pārdevējs nomierināja mūs sakot, ka viss notiek tieši kā vajadzētu. Īstenībā mašīnai ir arī elektromotors un mikroskopiski maza baterija, bet tos izmanto tikai iekšdedzes dzinēja iedarbināšanai – elektromotors riteņus negriež. Pēc iedarbināšanas dzinējs izmanto degvielu – fosilo šķidrumu, kurš liek dzinējam griezties, maziem pilieniem eksplodējot tā iekšpusē. Acīmredzot, tieši šos mazos sprādzieniņus jūs dzirdat un jūtat, dzinējam darbojoties.

Iekšdedzes dzinējs sastāv burtiski no simtiem kustīgu detaļu, kurām jābūt izgatavotām ar milimetra simtdaļu precizitāti. Sākām saprast, kāpēc automašīnas jātirgo tieši remonta darbnīcām – laikam viņi cer, ka mašīnā kaut kas saplīsīs un viņiem pasūtīs labošanu.

Mēs ieslēdzām ātrumu un mašīna iekustējās ar nelielu grūdienu. Šīs grūdiens radās nevis no kaut kāda ekstrēma paātrinājuma – iekšdedzes dzinēji acīmredzot nevar uzsākt kustību tik laideni, kā elektromotori. Paātrinājums bija nekāds – mēs nespējām sasniegt vairāk kā 40 km/h, jo iekšdedzes dzinējs burtiski gaudoja un visa mašīna mežonīgi drebēja. Būdami pārliecināti, ka kaut kas ir saplīsis, mēs mašīnu apstādinājām. Pārdevējs paskaidroja, ka mums nepieciešams regulāri "mainīt pārnesumus". Starp dzinēju un riteņiem nav noteikta pārnesuma koeficienta, tas ir mainīgs. Iekšdedzes dzinējs spējot ražot enerģiju tikai ierobežotā rotācijas frekvences diapazonā, un tāpēc tas esot jāizmanto pārī ar pārslēdzamu reduktoru, citādi turpmāka paātrināšanās nav iespējama. Ātrumam pieaugot, mums ir iespēja izvēlēties 5 dažādus pārnesumus. Mums uzreiz iemācīja, ka ir ļoti svarīgi katru reizi izvēlēties piemērotu pārnesumu, citādi dzinējs vai nu "noslāps", vai var nopietni sabojāties! Jums daudz jātrenējas, lai uzzinātu, kā izvēlēties pareizo pārnesumu īstajā brīdī. Ir gan arī modeļi ar automātisko pārnesumkārbu, kura to izdara pati. Bet mašīnā ar manuālo kārbu mums nācās visu laiku sargāt dzinēju no bojāšanās. Ļoti stresaini.

Mēs pajautājām, vai nevarētu izslēgt pastāvīgu dzinēja skaņu, kura traucēja mums klausīties radio. Bet tas nebija iespējams. Ļoti kaitinoši. Kad mēs beidzot paātrinājām mašīnu līdz normālam ātrumam, izejot sarežģītu pārnesumu maiņas procedūru, mēs pietuvojāmies luksoforam. Akseleratora pedāļa atlaišana nedeva gandrīz nekādu bremzēšanu, mums nācies intensīvi izmantot bremžu pedāli, lai mašīna palēninātos. Mēs bijām pārsteigti uzzinot, ka bremzes ir pilnīgi mehāniskas! Vienīgais, ko tās rada, ir siltums – bremzēšana nereģenerē degvielu tvertnē! Izklausās nenormāli izšķērdīgi, bet ar to tas vēl nebeidzās.

Kad mēs apstājāmies, dzinējs turpināja darboties, bet mašīna vibrēt – pat tad, kad mašīna bija pilnīgi nekustīga! Dzinējs turpināja dedzināt degvielu, nekustinot mašīnu uz priekšu. Vai kaut kas tāds ir iespējams? Jā, paskaidroja pārdevējs, tā tas ir ar iekšdedzes mašīnām: dzinējs vienmēr darbojas un dedzina degvielu – pat mašīnai stāvot. Tomēr daži modeļi izslēdz dzinēju pie sarkanās gaismas – viņš paskaidroja. Nu tas jau izklausās kaut cik jēdzīgāk.

Pēc kāda laika mēs piebraucām pie uzlādes stacijas. Panelis gan rādīja, ka tā tvertne vēl ir puspilna, bet mēs gribējām izmēģināt izslavēto superātro iekšdedzes auto uzlādi!

Tātad, mēs iebraucām uzlādes stacijā un atvērām degvielas vāciņu. Uzpildes pistole ir līdzīga lādēšanas kontaktam un atšķiras tikai ar to, ka no tās nāk nevis elektroni, bet degviela. Šī degviela ir ļoti kancerogēns, smirdīgs un viegli uzliesmojošs šķidrums. Tas rodas no augiem un dzīvniekiem, kuri ir izmiruši pirms miljoniem gadu. Degviela tiek iesūknēta mašīnas tvertnē un pēc tam jums jāvazā līdzi apmēram 50 litrus šī bīstama šķidruma.

Mēs iebāzām pistoli mašīnā, bet nekas nenotika. Tad pārdevējs paskaidroja, ka par uzlādi mums jāmaksā! Tas atgādina tos dārgos ātrlādētājus, kurus izvietoja daži elektrības ražotāji. Pēc kredītkartes ielikšanas mēs beidzot sākām uzlādi. Tas gan bija ļoti ātri! Pietika tikai divas minūtes, lai piepildītu tvertni līdz maksimumam! Bet uzlādes stacijā bija divi skaitītāji: viens rādīja, cik litru mēs iepildījām, bet otrs – cik daudz mums tas izmaksās. Un tas skaitītājs griezās tik ātri, ka mēs knapi varējām sekot līdzi! Jāatzīst, ka mēs tiešām piepildījām tvertni divās minūtēs, bet tas izmaksāja mums neticamus 30 eiro! Iznāk, ka visas tvertnes izpilde maksātu divtik – 60 eiro! Mēs nolādējām savu neveiksmi, jo acīmredzot esam izvēlējušies vienu no dārgākajām uzlādes stacijām, un pajautājām pārdevējam, kādas citas alternatīvas vēl pastāv. Cik maksā uzpildīšana mājās, un cik daudz ir bezmaksas staciju?

Pārdevējs paskatījās uz mums ar lielu neizpratni un paskaidroja, ka uzpildīt automašīnu mājās nav iespējams, bet bezmaksas uzpildes stacijas neeksistē. Mēs centāmies izskaidrot mūsu jautājumus, ja viņš ir tos pārpratis, bet viņš uzstāja, ka nevaram gan. Acīmredzot, jums vairākas reizes mēnesī jābrauc uz staciju uzpildīt savu mašīnu par uzskrūvētām cenām –citu variantu nav! Mēs padomājām – cik tas ir dīvaini, ka nevienam iekšdedzes auto ražotājam nav ienācis prātā uzbūvēt savas bezmaksas uzpildes stacijas.

Nav pat staciju, kur jūs varat uzpildīties lēnāk, toties par zemāku cenu. Mēs sākām aprēķināt auto cenu attiecībā uz patēriņu un nonācām pie šokējoša secinājuma, ka iekšdedzes auto tērē neiedomājamus 12 eiro par 100 km! Protams, arī elektromobiļi teorētiski varētu sasniegt šādas izmaksas, ja tos ātri uzlādē vienā no dārgākām uzlādes stacijām valstī, bet iekšdedzes mašīnām nav nekādas lētākas alternatīvas! Kamēr elektromobiļus var ērti uzlādēt mājās katru nakti, panākot 2 € par 100 km, iekšdedzes mašīnām jāveic vairāki braucieni mēnesī, lai uzpildītu tās par pārspīlētiem tarifiem – bez izņēmuma! Auto ikmēneša izmaksas – tikai par degvielu – var viegli pārsniegt simts eiro! Mēs sākām saprast, kāpēc tie ir nopērkami tik lēti – tāpēc ka tos ārkārtīgi dārgi uzturēt.

Mēs arī esam sākuši saprast, kāpēc visur ir tik daudz uzpildes staciju – tāpēc ka visi automobiļi ir spiesti vienmēr braukt turp, lai uzpildītu degvielu. Iedomājieties, ka jūs varētu uzlādēt elektromobili tikai dārgākajos energouzņēmumu ātrlādētājos, un nekur citur! Domājot šīs domas, mēs nokļuvām sastrēgumā un atkal nošausminājāmies, ka iekšdedzes dzinējs turpināja dedzināt dārgās degvielas pilienus pat tad, kad mašīna stāvēja vai kustējās minimāli. Lietojot šādu auto, var viegli sākt uztraukties par izmaksām – jums ir sajūta, ka mašīna burtiski dedzina jūsu naudu! Neiespējamība lēti uzlādēt mašīnu mājas un degvielas neatjaunošana bremzējot izklausās kā ekonomiskais trakums – īpaši ņemot vērā, ka visa degviela jāimportē.

Mēs nogādājām mašīnu atpakaļ, pievilkām rokas bremzi un izkāpām. Dzinējs turpināja darboties! Acīmredzot, dārgā šķidruma dedzināšana ir jāizslēdz manuāli. Mēs palūdzām parādīt mums pašu dzinēju un pārdevējs pacēla pārsegu. Visa mašīnas priekšdaļa bija pilnīgi pārblīvēta ar šļūtenītēm, savienojumiem, šķidruma tvertnītēm, un visam tam vidū kratījās milzīgs čuguna bloks, kas acīmredzot veidoja dzinēja korpusu. Mašīnas priekšpusē nebija vietas bagāžai! Neskatoties uz savu milzīgo izmēru, lielo troksni un vibrāciju, dzinējs knapi ražoja simts zirgspēkus. Dzinējs bija arī ļoti karsts – mēs apdedzinājāmies, kad pieskarāmies tam. Kaut arī bija silta vasaras dienā un dzinējam nevajadzēja radīt siltumu salonā. Mēs aizdomājāmies arī par to, kas notiktu sadursmes gadījumā. Čuguna bloks, kurš aizņem dzinēja nodalījuma lielāko daļu, atrodas tieši sadursmes zonas vidū! Kurp tas bīdīsies trieciena brīdī – mums klēpī? Pārdevējs nomierināja mūs, ka šādā gadījumā dzinējs kaut kā paliecas zem mašīnas, bet mēs tomēr nespējām atbrīvoties no iespaida, ka dzinēja bloks ir novietots pārāk frontāli – pat drošības sijas virsbuves konstrukcijā ir nācies būvēt tam apkārt, kas, protams, pasliktina to funkcionalitāti. Radīt drošas mašīnas būtu daudz vieglāk, ja priekšā nenāktos novietot simts kilogramu smagu dzelzs gabalu. Bez tam, mēs esam redzējuši internetā simtiem video ar degošām iekšdedzes mašīnām. Acīmredzot, pēc avārijām degviela bieži izplūst no tvertnes un uzliesmo!

Zem mašīnas grīdas iet izplūdes sistēma – sava veida skurstenis dzinēja izplūdes gāzēm. Sadedzinot kancerogēno degvielu, rodas daudz kaitīgo gāzu. Visbīstamākās gāzes tiek pārveidotas mašīnas iekšpusē, bet tas kas paliek pāri nonāk apkārtējā gaisā aiz mašīnas. Šīs gāzes vēl joprojām ir neveselīgas elpošanai un smaržo ļoti slikti! Un iekšdedzes mašīnām ir atļauts izmest šīs kaitīgās gāzes mūsu pilsētu vidū? Nejauciet iekšdedzes principu ar degvielas šūnām – ūdeņraža darbināmās degvielas šūnas izdala tikai ūdens tvaiku, kamēr iekšdedzes mašīnas izvemj kaitīgās gāzes un pat fosilo oglekļa dioksīdu, kurš veicina Zemes katastrofālu sasilšanu!

Mēs pateicāmies pārdevējam, pakratījām galvas un atdevām viņam aizdedzes atslēgu (jā, ir arī tāda). Viņš saprata, ka darījums šoreiz nesanāks, un, izņemot pēdējo vārgo piedāvājumu, vairs nemēģināja ietirgot mums iekšdedzes mašīnu. Braucot mājās mūsu elektromobilī, mēs skatījāmies ar pilnīgi citām acīm uz mūsu nabaga kolēģiem, kuriem braukšanai uz darbu bija jāsamierinās ar iekšdedzes mašīnām. Bet drīz pienāks arī viņu kārta labām pārmaiņām!

 

 



Cits, sadzīvisks temats no elektrības:
kā salabot trauku mazgājamo mašīnu, kura ir pārstājusi sildīt ūdeni:
Trauku mašīna vairs nesilda